2016. gada 9. oktobrī, Jāņa Ivanova 110. dzimšanas dienā, tika atskaņoti divi komponista lieldarbi – Koncerts čellam ar orķestri, kurā soliste bija izcila Šveicē dzīvojoša latviešu mūziķe Gunta Ābele, un 6. simfonija, kuru pats komponists ir nodēvējis par Latgales simfoniju, tāpat koncertā izskanēja Ivanova skolnieka, komponista Jura Karlsona skaņdarbs "Vakara lūgšana".
Komponista simfoniskās mūzikas nozīmīgumu apliecina fakts, ka Ivanova simfonijas iekļautas Latvijas Kultūras kanonā. Tajā par 6. simfoniju ir teikts sekojošais "Latgales simfonijas" autors prata piedāvāt visu, ko cerēja sagaidīt padomju režīms. Par piesātinātās krāsās zvīļojošo partitūru, kuru Rīgā pirmatskaņoja 1949. gada septembrī, komponists 1950. gadā saņēma Staļina otrās pakāpes prēmiju – un šādas prēmijas par velti nedeva. Lai gan šeit apzinīgi maksātas nodevas tā dēvētajai "sociālistiskā reālisma" estētikai, nav zaudēts Jāņa Ivanova individuālais stils, izklāsta spriegums un tematiskā materiāla kvalitāte. Iespējams, ka tas ir viens no labākajiem darbiem, kādi padomju simfonisma vēsturē tapuši bēdīgi slavenā Andreja Ždanova formulētā lēmuma iespaidā. "[..] Nav viegli nospiestai tautai apvienoties un sacelties atklātā cīņā pret apspiedējiem. Lielā krievu tauta brālīgi atbalsta tautas centienus. Pār Latgales ezeriem un kalniem skan latgaliešiem tuvā, skaidrā un brīvā krievu dziesma, kas nes brīvi un laimi manai tautai. [..]" Jautājums, vai Sestās simfonijas fināla programmas tekstu rakstījis pats Jānis Ivanovs, vai viņam izpalīdzējis muzikologs Arvīds Darkevics, šobrīd nav tik būtisks, jo izklāstīto norišu ilustrējums ir saklausāms arī pašā mūzikā.
Koncerta dalībnieki – Rēzeknes kamerorķestris, Gunta Ābele (čells). Diriģents Jānis Stafeckis.
Koncerts notika sadarbībā ar J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu.
Foto: Andrejs Vasjukevičs/ Latgales vēstniecība GORS
