Kultūras notikumi oktobrī

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas darbības vīzija ir “Esi gudrs, brīvs un radošs mūsdienu tehnoloģiju un sajūtu pasaulē”. Un tas nozīmē – saprast un orientēties modernajā pasaulē, pakļaut sev un saviem darbiem un izdomām  tehnoloģijas un savām rokām prast radīt. Izstādē Latgales vēstniecības GORS būs skatāma RMDV absolventu darbu retrospekcija 60 gadu griezumā un tajā būs skatāmi šobrīd Latvijas mākslā redzamāko absolventu darbi.

 

"Mazais princis" ir viena no pasaulē slavenākajām pasakām, jo tā nav pasaka tikai bērniem. Izrādē skanēs Vaska, Pelēča, Vivaldi, Glāsa, Dvoržāka, Šūberta, Dārziņa un Volfes skaņdarbi. Stīgu kvarteta "Sinfonietta Rīga" izpildītās mūzikas pavadījumā smilšu kino māksliniece Tatjana Gavriļenko veidos smilšu gleznas, kas burtiski nākušas no pasaku valstības. Bet profesionālais aktieris Madars Zvagulis jaunajiem skatītājiem vēstīs par Mazā prinča piedzīvojumiem.

Manhetenas starptautiskais īsfilmu festivāls notiks jau 22. reizi, apvienojot 100 000 skatītājus vairāk nekā 400 pilsētās un 6 kontinentos. Žanru dažādība šogad ietver dziļu drāmu, elpu aizraujošu trilleri, lielisku komēdiju, zinātnisko fantastiku ar negaidītiem sižeta pavērsieniem un pat filmu par tik reto sporta tēmu. Katrs skatītājs saņem anketu, lai nobalsotu par labāko filmu un labāko galvenās lomas atveidotāju, tā kļūstot par starptautiskās žūrijas locekli un piedaloties gada labākās īsfilmas un aktiera noteikšanā.

Oļegs ir krievu izcelsmes Latvijas nepilsonis, pēc profesijas miesnieks, kurš devies labākas dzīves meklējumos – strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Tomēr nepilsoņa statuss apgrūtina peļņas iespējas, Oļegs zaudē darbu, nonāk atkarībā no poļu viesstrādnieku mafijas un attopas dziļākajā savas dzīves bezdibenī. Kad sasniegts viszemākais punkts, viņam tomēr pietiek spēka atsperties un celties augšup. Oļegs pieņem lēmumu par bēgšanu, lai arī sākumā šī ideja šķiet neiespējama.

Pēc divu gadu pārtraukuma grupa atgriežas ar koncertsēriju “= I A =”. Kā atklāj grupas pārstāvji, tas būs satriecošs koncerts divos cēlienos, un paredzēts šāds vakara plāns: pirmajā daļā tiks piedāvāts “sit-down” šovs jeb sēdizrāde – “Labvēlīgā Tipa” dziesmas neierastā un jaunā skanējumā, tad 20 minūtes bufetes priekiem; koncerta otrajā daļā – “Hands-up jeb rokas augšā” – ballīte tiem, kas atgriezušies no bufetes pauzes. Protams, būs ari pirmatskaņojumi, “TIPA” klasika un kolosāla publika. 

No 10. oktobra līdz 9. novembrim būs iespēja apskatīt izstādi “Hanss Svarovkis. Marisa Jansona skolotājs”. Šogad ir Vīnes Valsts operas 150. jubileja, kad 120 aprit arī vienam no šīs operas visnozīmīgākajiem diriģentiem – skolotājam, pianistam un rakstniekam Hansam Svarovskim. Viņa atstātais muzikālais mantojums līdz mūsu dienām ietekmē Vīnes operu un klasiskās mūzikas pasauli. Izstādes norisi atbalsta Austrijas vēstniecība Latvijā.

No 10. līdz 13. oktobrim Latgales vēstniecībā GORS notiks ceturtais Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, kura mākslinieciskā vadītāja ir pasaulē pazīstamā mūziķe, ērģelniece Iveta Apkalna. Šī gada festivālā skanēs koncertprogrammas, kuras festivālam gatavo pati Apkalna, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Shipsea un vācu džeza ērģelniece Barbara Denerleina. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē pirmo reizi izskanēja 2015. gada oktobrī, parādot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas.

 

Barbara Denerleina ir starptautiski atzīta džeza ērģelniece, gan “Hammond”, gan stabuļu ērģeļu virtuoze. Viņa ir mūzikas skatuves ikona, kura pilnībā sevi ziedojusi, lai atklātu un parādītu skanējumu, ko uz ērģelēm sasniedz džeza mūzika. Mūziķe attīstījusi savu unikālo spēles stilu, kuram nav ne priekšgājēju, ne atdarinātāju. Vairāk nekā 35 gadus ilgās karjeras laikā Denerleina ierakstījusi gandrīz 27 solo albumus. Festivāla “ORGANismi” koncertā tiks atskaņota ērģelnieces jaunākā koncertprogramma “My moments”.

Pirms koncerta muzikologs Orests Silabriedis ikvienu Ivetas Apkalnas un LNSO koncerta apmeklētāju iepazīstinās ar koncertā skanošo darbu autoriem un skaņdarbu tapšanas vēsturi.

Pirmo reizi Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā “ORGANismi” satiksies festivāla mākslinieciskā vadītāja Iveta Apkalna un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koncertprogrammā “Ērģeļu simfonija”. Tajā tiks atskaņots beļģu komponista un mūzikas publicista Jozefa Jongena Ērģeļkoncerts “Sinfonia Concertante“, kā arī Kanādas latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa “Sinfonia Concertata“ (Astotā simfonija).

Viena no ērģeļmūzikas festivāla īpašajām lietām – katrā festivālā top kāds unikāls uzvedums, koncertprogramma. Šajā reizē ērģelnieces Ivetas Apkalnas aicinājumam atsaucies mūziķis Shipsea (Jānis Šipkēvics), lai kopā ar Ivetu un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas kori radītu koncertprogrammu “Origin”.

Izrāde-improvizācija bērniem, kurā kopā ar mazajiem skatītājiem improvizēs trīs dažādu profesiju mākslinieki, katras izrādes saturu un zīmējumu radot kā unikālu stāstu. Izrādē piedalās improvizācijas teātra aktieris Varis Klausītājs, viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm Iveta Apkalna un gleznotāja Ingrīda Ivane.

Andra Gaujas jaunā filma ir provokatīvs skatījums uz vīrieša un sievietes mainīgo lomu mūsdienu ģimenē. Stāsts ir par harizmātisku personību — mūzikas producentu Ralfu (Andris Keišs), kurš sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu, mīļāko un nepilngadīgo meitu sadzīvot zem viena jumta. Pirms filmas pirmizrādes skatītājiem būs iespēja baudīt audiovizuālu performanci, kurā Evija Vēbere, Miķelis Putniņš, Rūdolfs Macats un Rinalds Maksimovs atskaņos skaņdarbus no filmas.

 

 

Iespēja noskatīties visas VII starptautiskā Baltijas valstu īsfilmu kinofestivāla “Open Place 2019” godalgotās konkursa īsfilmas: “Atspulgs” (Polija), “Zēni ar taureņiem” (Polija), “Brālība” (Zviedrija/Kanāda/Tunisija/Katara), “Divas pludmalē” (Somija),  “Labais gans” (Igaunija), “Lauztie ziedi” (Latvija/Ķīna), “Mierīga dzīve” (Krievija).

Vidusskolas vecuma jauniešiem ir iespēja līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā, organizējot Latvijas Kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām saistītus uzdevumus. Konkursa ietvaros jaunieši pievērsīsies brīvības ideju daudzveidīgo izpausmju izzināšanai Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan arī ikviena jaunieša radošajās iniciatīvās, konkursa finālā radot koncepciju izstādei vai performancei.

Festivāls „Zelta Maska Latvijā” ir teatrāls notikums, kas vieno krievu un latviešu skatītājus. Festivāls izrāda pēdējās sezonas labākās Krievijas izrādes, kas nominētas vai saņēmušas Krievijas festivāla „Zelta Maska” prēmijas. Izrāde “Solījums rītausmā” veidota pēc Romēna Garī kulta romāna “Solījums rītausmā” motīviem. Pirmkārt, tā vēsta par lielu mīlestību. Kaislīgu, visu piedodošu, taču reizumis arī graujošu, - mātes mīlestību, kura uzvar laiku un attālumu… Bet saites, kuras vieno šā autobiogrāfiskā stāsta varoņus – māti un dēlu – ir ne vien radniecīgas, bet zināmā mērā pat mistiskas. Māte lugas varonim ir devusi izglītību un iedvesmu, iedevusi viņam savu ticību – bezierunu ticību viņam. Viņš izaug, iepazīst dzīvi, pārlaiž tās kāpumus un kritumus un, mātes nepagurstoši modri aprūpēts, turpina cīņu par viņas sapņa īstenošanu, jo saprot – vairs nekad dzīvē nesatiks sievieti, kas spētu viņu mīlēt tāpat kā viņa.

Uz skatuves kāps grupas zelta sastāvs, lai visi kopā izpildītu grupas radīto un izskanējušo mūziku cauri vairākiem gadu desmitiem, kā arī nosvinētu ne tikai grupas 45. gadadienu, bet arī izcilā ģitārista un grupas kādreizējā dalībnieka Armanda Alkšņa 60 gadu jubileju. Kā jau jubilejas koncertos pieklājas, gaidāmi vairāki pārsteigumi un negaidītas atkalredzēšanās, taču pagaidām viesu vārdi netiek atklāti, lai saglabātos intriga.  Koncertā skanēs visu laiku labākās “Credo” dziesmas “Ziņģe par bailēm”, “Smaidas”, “Disnejlenda”, “Meitene ar kallu ziediem” un citas.

RMDV izstādes darbu autorus, absolventus, šī brīža audzēkņus un skolotājus aicina uz satikšanos izstādē “Ars Longa”. Izstādē skatāma RMDV šobrīd Latvijas mākslā redzamāko absolventu darbu retrospekcija 60 gadu griezumā, kas veltīta skolas jubilejai. Izstādē piedalās Jolanta Ābele, Anita Bernāne, Magone Boleiko, Mairita Folkmane, Bitty Fomins, Pēteris Gleizdāns, Digna Gordijenko, Ilze Griezāne, Una Gura, Līga Jukša, Rolands Krutovs, Anna Laicāne, Mārīte Leimane, Ingūna Levša, Sanita Mickus, Eleonora Pastare, Elga Paura, Vladislavs Paurs, Jānis Plivda, Dainis Pundurs, Antons Rancāns, Gundega Rancāne,  Maruta Raude, Agra Ritiņa, Andris Silapēters, Svetlana Skačkova-Marčenko, Līga Skariņa, Elvīra Sprindžuka, Vija Stupāne,  Modris Svilāns, Ilona Šauša, Vēsma Ušpele, Ģertrūde Zeile, Lilija Zeiļa, Anatolijs Zelčs, Jānis Ziemelis, kā arī skolas pedagogs Norberts Kudiņš.

Jaunas un senākas dziesmas, paši un koncerta viesi satiksies grupas “Bez PVN” lielajā koncertā “Rūbeži”.Latgaliešu mūzikas apvienība “Bez PVN” pastāvēšanas laikā ir izdevusi divus studijas albumus – “Pyrms Vuorda…” un “Reits”. Grupas autordziesmu repertuārs tiek veidots un izpildīts vienīgi tās dalībnieku dzimtajā – latgaliešu valodā. Grupā muzicē: Kristaps Rasims, Guntis Rasims, Valdis Vucāns, Juris Vucāns un Normans Bārbals. Pazīstamākās grupas kompozīcijas ir “Screen”, “Loopi”, “Golds iz ustobys”, “Eņgeli sviļpoj”.

Krievu komiķa, aktiera, dziedātāja un kinoproducenta Fjodora Dobronravova radošais vakars. Dobronravovs teātrī un kino strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem – nospēlējis 130 lomas kino un vairāk nekā 60 lomas teātrī. Viena no aktiera pazīstamākajām lomām ir galvenais varonis Ivans Budjko Ukrainas seriālā “Radu būšana”. Aktieris savā radošajā vakarā dalīsies ar aizraujošiem stāstiem par satikšanās reizēm ar aktieriem, režisoriem, skolotājiem un draugiem, priecēs ar dažādu laiku dziesmām un atbildēs uz skatītāju uzdotajiem jautājumiem.