„Maza bērna pasaules lieluma izjūta bieži iesākas ar ieiešanu pļavā. Pēkšņi tu ieraugi miljoniem reižu atkārtojamies zāles stiebrus, tavā augumā zied krāsainas un reibinoši smaržīgas puķes. Ja apgulsties pļavā, Debesis ir LIELAS! Un rāpo skudras, mazi nepazīstami kukaiņi, uz ādas paliek zāles nospiedumi, bet dvēselē skaistuma nospiedumi...Kad cilvēks izaug, bezgalīgā pļava liekas tik maza, skaistums izbālē, pat smarža nereibina. Pasaule kļūst plakana un ar robežām. Tomēr ne visiem tā notiek.”, tā par izstādi saka Agra Ritiņa.
Agra Ritiņa konsekventi saglabā savu glezniecības meistarību un izkopto kompozīcijas skaidrību. Gleznu kompozīciju monumentalitāte cieši saistīta ar ļoti sievišķīgu pieeju detaļās. Tiekšanās pēc pilnības, lai cik liels vai mazs būtu formāts.
