Dzi, īsaklausi – ite dzymst, ite dzīž, ite dzierksteļoj! Latgolys viestnīceiba GORS – vītu, kur par reizi roda i viestej Latgolys stuostu. Ite satak kulturys montuojums i senejis vierteibys, tradicejis i jauni dorbi, volūda i nūtikšonys, nūzeimeiguokuos pasauļa teņdeņcis, muoksla, kultura, dzigys i dzīsmis. Ite sasateik jaunī i vacī, saimis i dzymtys, sovejī i aicynuotī. Ite dzymst i dzeivoj nabejušys, aizraujūšys idejis – eistyns, radūšs, skaist gors. Kulturys centrys, koncertalis, kinys, dzeivis vīta muokslinīkim, izstuožu vīta muokslai, restorans dzeivis baudiešonai, vīta eksperimentim ar vysom sajiutom. Vīta, kur ryuc i dyuc. Latgolys atmūdys vīta. Dzi, dzi, celīs, atej i jiuti GORU!
Latgolys viestnīceibys GORS zeimuls, cīšā sadarbeibā ar Latgolys ļaudim, taiseits zeimulu lygzdā MATKA. Inese Apse-Apseite, zeimulvede: “Latgola ar sovu unikalū viestejumu, cylvākim, montuojumu jau seņ beja peļnejuse simbolysku vītu, energejis centru, ka na viņ viesteitu tautys viesturi, nu ari radeitu i taiseitu kū jaunu, nabejušu. Jaunuo sāta īmīsoj itū gribiešonu, i tuos zeimuls stuosta Latgolys dyžanū dzeivuot gribiešonu.”