LNSO sezonas noslēguma svētki ar allaž gaidītās vijolnieces Vinetas Sareikas solo šīgada lieljubilāra Žana Sibēliusa Vijolkoncertā. Vēl programmā – Sergeja Rahmaņinova “Simfoniskās dejas”, kas rakstītas tālu no Krievijas ar dzīves brieduma emocionālo svaru un nostalģiju pēc dzimtenes baznīcu zvaniem, kā arī pirmatskaņojums – Ventspilī dzimušā un augušā Viļņa Šmīdberga zīmētās ūdeņu krāsas jaundarbā “Jūras raksti”.
2014.–2015. gada sezonas noslēguma koncertam LNSO aicināja Vilni Šmīdbergu komponēt apmēram stundas ceturksni ilgu jaundarbu. Viens no LNSO ieteikumiem bija simfoniskā valodā aplūkot jūru. Vilnis Šmīdbergs dzimis un audzis Ventspilī, un intervijā žurnālam “Mūzikas Saule” saka: “Jūra joprojām mīļa. Kā atbraucu uz Rīgu, jūtu, ka man trūkst gaisa, kā saka, riktīgu lufti nevar ievilkt plaušās. Kā aizbraucu uz Ventspili, uzreiz jūtu – tāds sulīgs ventiņu jūras gaiss. Pilnīgi cits cilvēks!”
Pēc ilgākām pārdomām komponists izšķīrās par nosaukumu “Jūras raksti”. Viens ir redzamais slānis – jūras viļņošanās, viendabīgs audums, kad skatāmies tālumā, un ņirboša krustu slīpu faktūra, kad viļņus uzlūkojam tuvplānā vai no stāvkrasta, kur īpaši labi noskatīties gaismas spēlēs un staru krustpunktos. Otrs ir abstrakts asociāciju lauks – ūdens kā informācijas nesējs, jūra kā visas pasaules sālsūdens vienotās sistēmas sastāvdaļa, kosmiskās informācijas glabātāja.
Vilnis Šmīdbergs saka: “Es ar lielu bijību izturos pret jūru. Mans jaunais opuss noteikti nebūs jūras skaniska ilustrācija. Mani interesē dažādu slāņu saspēles, viļņu zīmējumu projekcija daudzbalsīgā partitūrā, nemitīgas dinamikas gradācijas, faktūras elementu mikrofrāzējums – uzdevums ir ļoti grūts un arī ļoti interesants. Savā ziņā tā būs muzikāla grafika. No citas puses – jūras fenomena pielūgšana.”
Vēl programmā divi klasiski romantisma darbi – 2015. gada lieljubilāra Žana Sibēliusa Vijolkoncerts un Sergeja Rahmaņinova “Simfoniskās dejas”.
Rahmaņinova “Simfoniskās dejas” ir komponista daiļrades vainagojums – viens no pašiem beidzamajiem meistara opusiem. Tas komponēts laikā, kad Rahmaņinovs jau divdesmit gadu dzīvoja trimdā, taču joprojām nespēja aizmirst Krieviju, kas bija viņa mūzas avots. Trimdā Rahmaņinovs komponēja reti un maz, naudu pelnot ar savām fenomenālajām pianista spējām. Tomēr palaikam viņu varēja pierunāt uz kāda šedevra radīšanu, un “Simfoniskās dejas” neapšaubāmi ir viens no visu laiku skaistākajiem, arī dramatiskākajiem žanra paraugiem. Pats Rahmaņinovs teica: “Tas ir mans pēdējais uzliesmojums”. Andra Pogas īpašās attiecības ar Rahmaņinova ģēniju liek ar lielu interesi gaidīt šo koncertu.
Sibēliusa Vijolkoncerts Reminorā op. 47 ir neapstrīdama žanra klasika, kaut gan jau kopš neveiksmīgā pirmatskaņojuma 1904. gadā pret šo koncertu ir visai daudzveidīga attieksme no apbrīnas līdz pilnīgam noliegumam (piemēram, ievērojamais franču muzikologs Antuāns Goleā nosauca šo mūziku par “absolūtu muzikālo tukšumu”). Šis ir arī mīlīgu asprātību objekts, lai atceramies britu mūzikas vēstures milzi Donaldu Toviju, kurš nosauca koncerta noslēguma daļu par “polārlāču polonēzi”. Šā vai tā – Sibēliusa Vijolkoncertu spēlē visā pasaulē, un LNSO ir patiess prieks somu skaņumilža jubilejas gadā aicināt uz kopīgu muzicēšanu Vinetu Sareiku.
Artemis Quartet pirmā vijole Vineta Sareika ieguva lielisku spēles skolu pie Ojāra Kalniņa Jūrmalas mūzikas skolā, pēc tam Parīzē pie Žerāra Pulē un Briselē pie Ogistēna Dimē. Vineta ir Beļģijas karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa 2009 laureāte, un ar šiem panākumiem vienā no pasaules grūtākajiem konkursiem sākās Vinetas starptautiskā karjera. Vijolnieces skatuves gaitas izpaudās, uzstājoties solo ar lieliskiem orķestriem un diriģentiem, spēlējot kamermūziku un pildot pirmās vijoles pienākumus simfoniskajos orķestros. 2011. gadā Vineta Sareika kļuva par Flandrijas Karaliskā filharmoniskā orķestra galveno koncertmeistari. Vairākus gadus spēlēja pašas līdzradītajā kameransamblī Trio Dali, kas guva panākumus konkursos un ko aizgūtnēm slavēja kritiķi. Kad 2012. gadā radās piedāvājums spēlēt pirmo vijoli vienā no pasaules spožākajiem stīgu kvartetiem, Trio Dali diemžēl beidza darbību, toties Vinetas dzīvē sākās jauns posms, muzicējot visaugstākās līgas ansamblī. Vineta Sareika spēlē Džozefa Gvadaņīni darinātu vijoli (1793), ko viņai uz laiku uzticējis privāts sponsors.
